Skatītāju attieksme prēt izklaides kulinārijas programmam Latvijas komērckanālos

Psiholoģijā iedalījums pēc dzimuma - ir sociāli bioloģiskie parametri, kuriem cilvēki dod definīcijas "vīrietis" un "sieviete". 
Sociālie psihologi uzskata, ka divi galvenie iemesli, kāpēc cilvēki cenšas, lai apmierinātu cerības dzimuma - ir normatīvais un informatīvs spiediens. Termins "regulatīvā spiediens" apraksta mehānismu, kā cilvēks ir spiests pielāgoties sociālo un grupu cerības, ka sabiedrība nav to noraidīja.

Dzimums atrodas pastāvīgā ietekmē no kultūras normam, nosakot, ka vīriešiem vajadzētu darīt, un ka - sievietem, un arī no sociālās informācijas, iedvesmojot cilvēkus, cik liela atšķirība starp vīriešiem un sievietēm. Speciālisti, kas iesaistīti attīstības psiholoģijā, dēvē diferenciālo socializācijas process, kurā mēs uzzinām, ka ir lietas, kas ir neparasts un savdabīgs, lai viens otru, atkarībā no studenta dzimuma. (Берн Ш., 2001)

Reizēm cilvēki rīkojas atšķirīgi no tā, kā viņi jūtas vai domā. Šo dažādo reakciju neatbilstība lika pētniekiem izvirzīt citu attieksmes koncepciju, balstoties uz attieksmju vērtējošo raksturu (Fishbein, Ajzen, 1975). Saskaņā ar šo pieeju attieksme ir emocionāls novērtējums. Lielākā daļa cilvēku neuzskata pasauli neitrālos jēdzienos. Cilvēkiem, notikumiem, situācijām ir sekas, kas ietekmē indivīdu. Ja attieksmes objekts cilvēkam ir nozīmīgs, tas rada spēcīgu emocionālu reakciju. Attieksmes objekts ir nozīmīgs, ja tas tiešā veidā ietekmē cilvēka intereses, viņa darbību, saistās ar dziļām filosofiskām, politiskām, reliģiskām vērtībām, tieši skar tuvākos cilvēkus. Šāda attieksmes izpratne ir pietiekama, ja viedokļu par attieksmes objektu nav daudz un tie nav pretrunīgi. (Reņģe, 2002) Atzīts, ka attieksmes raksturs var būt diferenciēts atkarībā no attieksmes objekta.

Televīzija ir galvenais avots, no kura mēs uzzinām par pasaulē notiekošo gan ilgtermiņā, gan konkrētajā momentā (current affairs). Tomēr tā (blakus žurnāliem, kino, popmūzikai un arī radio) tiek uzskatīta par izklaides mediju (Zillmann D., 2000).

Televīzijā jau tās pirmsākumos varēja redzēt pilnīgi visu – dažādu žanru filmas, šovus, ziņu programmas (kas bieži līdzinājās stihiskas informācijas jeb baumu plašākas pārraides kanāliem). Robeža starp ziņām un izklaidi bija ļoti neskaidra, jo ziņās bieži tika attēloti patiesībā nenotikuši atgadījumi, lai piesaistītu auditorijas uzmanību. Līdz ar tehnoloģiju attīstību, arvien mazāk darba bija jādara ar rokām un cilvēki arvien vairāk savu brīvo laiku pavadīja tieši pie TV ekrānā (Zillmann D., 2000). Indivīds atradinās strādāt pats, bet uzmanīt mašīnas, līdz ar to viņam tuvāks šķiet izklaides veids, kurš paredz tādu pašu novērošanu kā tā, kas piepilda viņa darbadienu. Turklāt parastam rūpnīcas darbiniekam, kurš savā ikdienā neredz neko vairāk par savām mājām, ceļu uz rūpnīcu un savu darba vietu, televīzija sniedz iespēju ieraudzīt svešas zemes un arī vietas paša valstī, slavenus cilvēkus un dažādas performances. Ja nebūtu televīzijas, šāds melnā darba darītājs nekad neieraudzītu tik daudz no pasaules, tāpēc tas viņu vilina un pārsteidz. Pirmajās TV pastāvēšanas dekādēs īpašu valdzinājumu šim izklaides veidam piešķīra arī tas, ka televīzija bija novitāte, pat brīnums.

Cilvēki parasti izvēlas izklaidējošas programmas spontāni, nevis izvērtējot visu piedāvājumu, lai nonāktu pie secinājuma, kura tad ir visvēlamākā. Izklaide ir spējīga cilvēku gan uzbudināt (tā var būt gan pozitīva, gan negatīva sajūta (kā piemēram šausmu filmās), kas rezultātā rada pacilājošu, sajūsminošu sajūtu), gan nomierināt (dusmu, stresa gadījumā) (Zillmann D., 2000). No tā var secināt, ka galvenā izklaidējošu pārraižu loma ir uzlabot skatītāju garastāvokli. Teorētiski tas nav slikti, bet praktiski izklaides programmas liek cilvēkam palikt pie televizora arvien ilgāk un ilgāk, jo visu laiku ir kas „interesants” (jeb izklaidējošs), ko skatīties. Tas savukārt notrulina smadzenes un atstāj arī citus negatīvus efektus uz organismu.

Televīzijas izplatīšanās pasaulē notika strauji. 1955. gadā Rietumeiropā  uz katriem 1000 iedzīvotājiem bija tikai 14 televizori, bet 1974. gadā jau 250; 1980. gadā 300. Savukārt ASV 60. gados uz katriem 1000 iedzīvotājiem bija 600 televizori. (Veinberga, 2005) Lai izsekotu šim procesam, ir izdevīgi aplūkot Ziemeļvalstu TV attīstību, jo arī šeit ( tāpat kā Latvijā) ētera mediju attīstība privātajā režijā sākās tikai pagājušā gadsimta 90. gados. (Veinberga, 2005)

1. Populārākās izklaides programmas Latvijā

Skatītākā pārraide janvarī bija TV3 pārraide TV3 Laika ziņas , kuru vērojuši vidēji 11,6 %, jeb 234,9 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par 4 gadiem. Otrajā vietā ierindojies pārraide Bez Tabu kanālā TV3 , kuru vērojuši vidēji 11,1 %, jeb 225,3 tūkstoši. Savukārt trešajā vietā ierindojusies vēl viena kanāla TV3 pārraide – Nekā personīga . Šo pārraidi vērojuši vidēji 10,6 %, jeb 213,6 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par 4 gadiem. (TNS Latvia, 2013) (Tab. 1.1.)

1. tabula

Pēc TNS iegūtiem datiem, pēdējā mēnesī populārākie raidījumi bija izklaides raidījumi – „TV3 Laika ziņas” un „Bez tabu” aizņema pirmo un otro vietu pēc skatīšanas. Pēc šīs tabulas analizēšanas var secināt, ka izklaides programmas Latvijā ir ļoti populārās. No skatītāko programmu topa izklaides raidījumi aizņem 20%, ziņu raidījumi 40%, filmas un seriāli tikai 15%, analītiskie raidījumi 25% no kopēja skaita.

Latvijas iedzīvotāji, kas vecāki par četriem gadiem, šī gada aprīlī  visvairāk skatījušies kanālu TV3 – 15,5 % no kopējā TV skatīšanās laika. Otrs visskatītākais ir bijis kanāls LNT ar 12,5 %, un trešais visskatītākais ir bijis kanāls PBK ar 11,3 %. Kanālam LTV1 skatītāji veltījuši 8,5 %, kanālam TV5 Rīga 4,9 %, kanālam RTR Planeta Baltija 4,4 %. Savukārt kanālam 3+ 3 % no kopējā TV skatīšanās laika. Kanāliem LTV7 un REN Baltija veltīti katram pa 2,6 % no kopējā TV skatīšanās laika. Kanālam TV6 veltīti 1,7 % un mūzikas kanālam PBMK 0,4 %. Video un DVD skatīšanai veltīti 2,8 %, bet visiem pārējiem kanāliem 29,9 %.

TNS Latvia mediju pētījumu lielo klientu direktors Mārtiņš Traubergs stāsta: „1. aprīlī notikusī kanālu LNT un LTV1 analogās virszemes apraides atslēgšana Rīgā un apkārtnē nav ietekmējusi kopējo kanālu sarindojumu aprīlī. Neņemot vērā skatītājus, kuri šobrīd palikuši analogajā virszemes apraidē bez šiem kanāliem, joprojām skatītākais būtu TV3 , kura skatīšanā laika daļa būtu par 0.4 procentpunktiem mazāka, savukārt LNT un LTV1 skatīšanās laika daļas būtu tikai par 0.1 procentpunktu augstākas. Interesanti, ka šie skatītāji 2/3 sava skatīšanās laika velta vienīgajam redzamajam kanālam TV3 , savukārt 1/3 Video un DVD .” (TNS Latvia, 2013)

Savā  darbā autore ir ņemšu analīzejusi divas analoģiskās izklaides kulinārijas programmas „Garšu laboratorija”un „Sirmā ēdienkaratē” , kurus rāda vispopulārākajos komērckanālos Latvijā – TV3 un LNT.

Kulinārijas izklaides programma Sirmā ēdienkartē

Kanāla apraksts: LNT ( a/s „Latvijas Neatkarīga Televīzija” )

Dibinātāji: Televīzijas sabiedrība NTV-5 ( 14%), SIA „Dr. Robinsons”  (60%) un SIA „BETE” ( 26%)

Statuss: Nacionālā 

Darbības reģions: Latvija

Raidījumi uzsākti: 29.08.1996

Programmas un mūzikas formāts: informatīvi izklaidējošās

Potenciālā  auditorija: apm. 2000000 skatītāju

Filmu/ seriālu apjoms: 70 %

Apraides stratēģija: Programma tiek izplatīta lielākajā Latvijas teritorijā. Mērķauditorija ir latviešu, krievu un angļu valodu saprotošie Latvijas iedzīvotāji. Raidīts tiek 19 stundas diennaktī. Skatītāji, kuru TV uztvērēji ir aprīkoti ar NICAM skaņas dekoderi, var klausīties LNT programmu vienā no divām valodām. (padome, 2000)

Programmas apraksts LNT mājaslapā: Pavārs un optimists Mārtiņš Sirmais nesmādē Latvijas labumus! Viņam ir personiskas attiecības ar baziliku un timiānu, tomēr vairāk par visu viņš mīl Latviju un tās sniegtās, ekoloģiski tīrās veltes. 
Mārtiņš atkal tiekas ar skatītājiem katru svētdienas rītu plkst. 10.00, lai radītu jaunus, gardus un veselīgus kulinārijas brīnumus un pastāstītu interesantas lietas par kādu konkrētu, katrreiz citu produktu! Optimistu šovs „SIRMĀ ĒDIENKARATĒ” svētdienas rītos plkst.10.00 LNT kanālā! (Rožukalne, 2009)

Apraksts: Neparedzamākais ir Mārtiņa Sirmā jau vairākus gadus vadītais raidījums LNT svētdienas rīta programmā - Sirmā ēdienkaratē. Sirmais pļāpā, it kā dauzās, kamēr top ēdiens. Iepirkšanās un gatavošana pārvēršas vieglā, bet izglītojošā spēlē. Mārtiņš tērgā ar skatītājiem, iesaka gatavošanas viltības, stāsta par ēdieniem un garšu saskaņas niansēm. Ēdiens ir gatavs nemanot, liekot domāt, ka ikvienam iespējams izdarīt tieši to pašu.

Jocīgi bija nesenie raidījumi ar gatavošanu uzņēmumos. Sirmā ēdieni - neapšaubāmi garšīgi, viegli tapuši un skaisti, taču to pasniegšana pie datoriem - lai gan reālistiska, bet neiedvesmoja. Ar laiku no ētera trakuļa Sirmais kļuvis par filozofiski noskaņotu padomdevēju, kas popularizē pašaudzētas pārtikas labumus un sniedz padomus bērnu putriņu gatavošanā. Viņš ir kā viens no mums, gājis cauri vidējā skatītāja garšas attīstībai, pārdzīvojis tās pašas bērnības ēdiena traumas - ķirbju putras un biešu zupas (Rožukalne, 2009).

Kulinārijas izklaides programma Garšu laboratorija

Kanāla apraksts: SIA „TV 3 Latvia” .

Dibinātāji: SIA „Mediju Investīcijas” (49%), Kārlis Mikaels Čakste (2%), MTG Broadcasting AB (49%)

Statuss: Rīgas reģionālā

Darbības reģions: Rīga, Rīgas rajons

Regulāri raidījumi uzsākti: 31.08.1997

Programmas un mūzikas formāts: informatīvi izklaidējošās

Potenciāla auditorija: apm. 1200000 skatītāju

Filmu/seriālu apjoms: 60%

Apraides stratēģija: Programma tiek izplatīta Rīgas iedzīvotājiem, Rīgas rajona, kuri atrodas Rīgā izvietotā raidītāja uztveramības zonā, iedzīvotājiem un lielākajām vairumam Latvijas kabeļtelevīziju servisa abonentiem. Mērķauditorija ir 15-49 gadu veci latviešu un krievu valodā runājošie Latvijas iedzīvotāji. Raidīts tiek 18 stundas diennaktī. Programmas orientācija – uz vispārējo auditoriju ar tendenci uz sociāli aktīvā vecumā esošiem cilvēkiem. (padome, 2000)

Programmas apraksts TV3 kanāla mājalapā: TV3 ēdienu gatavošanas šovs Garšu laboratorija, ko vada Elmārs Tannis, ir kā seriāls no viņa paša dzīves. Tajā ēdieni tiek pasniegti bez liekas izpušķošanas, gatavošana norisinās tik pat vienkāršā virtuvē kā tavējā, un ikvienam ir iespēja baudīt ēdiena gatavošanu pie televizora ekrāniem, vienlaicīgi gatavojot to pašu savās mājās. Ielaid interesantas un reizēm pat trakas Garšu laboratorijas idejas savā virtuvē! Elmārs Tannis nekad nav savā virtuvē viens!

Pie Elmāra jau ir viesojušies tādi plašākā sabiedrība zināmi cilvēki kā Raimonds Bergmanis un Agris Daņiļevičs, Olga Rajecka, Māris Olte, Elita Patmalniece, Vaira Vīķe Freiberga un daudzi citi. Jā, raidījumā bez viesiem neiztikt, jo kompānijā gatavot taču ir daudz interesantāk (TV3 Latvija, 2010)

Apraksts: Elmārs Tannis ar TV3 Garšu laboratoriju rada priecīgu pasauli, kurā viss ir garšīgi, kurā gribas smieties. Tikmēr top ēdiens. Viņš māk veidot šovu ar ēdiena sastāvdaļām, priecīgi runājas un uzmundrina skatītājus. Elmāra personība un enerģija ir viena no labākajām garšvielām, kuras dēļ šo raidījumu negribas pārslēgt. Arī Tannis gatavo visai sarežģītus brīnumus, bet procesā nezaudē vieglumu. Ēdiena gatavošana, kas citkārt ir diezgan vienmuļš process, kopā ar Tanni pārvēršanas prāvā prieka brīdī (Rožukalne, 2009).

Pēc izklaides programmu aprakstiem var secināt, ka programmas ir līdzīgas. Kāmēr gatavojas ēdiens vādītāji smejās un runā ar skatītājiem, lai izklaidētu tos. Abās programmās atnāc viesi – slavenības. Slavenību klātbūtne programmā piesaista daudz skatītājus. Kursa darba aptaujā es noskaidrošu kādas izklaides programmas ir vispieprasītākās Latvijā, kādus Latvijas kanālus skatās lielākais respondentu skaits.

 

2. Latvijas skatītāju attieksmes analīze prēt izklaides kulinārijas programmām Sirmā ēdienkartē un Garšu laboratorija

2.1. Respondentu un metožu raksturojums

Kursa darba empīriskajā daļā tiks izmantota aptauja, kas atklās kura kulinārijas programma vairāk patīk Latvijas viriešu un sieviešu dzimuma skatiteijem. Aptauja atklās ar ko atšķiras programmas un pēc kādiem kritērijiem katra no tām vairāk patīk skatītājiem.

  Aptaujas lapa jeb anketa ir noformulēts jautājumu kopums, informācijas iegūšanas pēc. Bet katrs jautājums satur dažus apgalvojumus. Darbā tiek apskatīti jautājumu veidi, kā tos formulēt un, vispār, kāpēc jāuzdod jautājumu. (Earl, 2004) Anketa – speciāli izstrādāts rakstveida izziņas līdzeklis informācijas iegūšanai. (Geske, 2001)

Anketēšana – ir pētniecības metode, kura tradicionāli sastāv no virknes rakstisko jautājumu, kuru sastādīja pētnieks un uz kuriem atbild respondenti, kuri piedalās pētījumā, sekojot līdzīgām vai identiskām procedūrām.

Anketas dizains un ceļš kā tā tiek izplātīta ir atkarīgs no pētījuma tipa. Anketas saturs var atšķirties atkarībā no pētījuma mērķa, bet gandrīz vienmēr tajā iekļauj jautājumus par respondenta demogrāfiskiem raksturojumiem, piemēram dzimums un vecums.

Tā  kā pētījuma gaitā autore gribēja izpētīt dažādu mērķauditoriju (virieši un sevietes) attieksmi pret kulinārijas programmam Sirmā ēdienkartē un Garšu laboratorija, tad autore izvēlējas divas respondentu grupas. Vienā grupā (50 cilvēki) bija virieši, otrā sevietes (50 cilvēki). Attieskme tiek uzzināta no vidēja dzimuma cilvekiem (16 - 40 gadi) kuri skatās TV3 un LNT kanālu.

2.2. Pētījuma norise. Rezultātu kvantitatīvā un kvalitatīvā analīze

Kursa darba aptauja bija veikta elektroniski. Anketēšanai es izmantoju interneta anketēšanas adresi http://www.visidati.lv. Aptauju aizpildīja 118 Latvijas iedzīvotāji. Jebkurš Latvijas iedzīvotājs varēja aizpildīt aptauju, jo nebija nekādu ierobežojumu. Respondenti aizpildīja aptauju interneta lapā http://www.visidati.lv/aptauja/391916482/. Respondenti aizpildīja aptauju pēc uzaicinājuma e-pasta vēstulēs, portālos draugiem.lv un facebook.com. Anketa bija izveidota 2013. gada 10 maijā un anketēšana tika pārtraukta 2013. gada 26. maijā. Anketa ietver jautājumus, kas atklās kādam izklaides programmām respondenti dod priekšroku, kāda no piedāvatiem programmām ir populārāka un pēc kādiem kritērijiem programmas atšķiras viena no otras.

Talāk seko anketēšanas rezultāti.

 

1. Norādiet informaciju par sevi: Dzimums

Kā  pirmais jautājums anketā bija jautājums par dzimumu. Lai sadalītu respondentus gruppās pec dzimuma un atlasītu 50 viriešu un 50 sieviešu anketas.

 

2. Ko Jūs biežāk skatāties televīzijā?

Otrais jautājums anketā bija par programmām, kurām respondenti dod priekšroku un gaumes sadalījās tā:

Attēls 2.1. Programmās kurām respondenti dod priekšroku

 

Kā  ir redzāms attēlā vairāk respondentu atbildēja kā dod priekšroku filmām/seriāliem(27%) un izklaides programmām (24%). No tā var secināt ka darba tēma ir aktuāla, jo izklaides programmās ir otrajā vietā pēc popularitātēs.

 

 

3. Kāda veida izklaides programmas Jums patīk vairāk?

Attēls 2.2. Izklaides programmas veidi kurām respondenti dod priekšroku

 

Kā  ir redzāms attelā respondentu atbildes sadalījās sekojoši: Atbildes uz trešo jautājumu parāda, ka respondentiem vairāk patīk kulinārijas (16%) un pārvērtību raidījumi (16%). Šī informācija pierāda izvelētas temas aktualitāti.

 

4. Kas Jūms ir svarīgi, izveletos kulinārijas izklaides progrāmmu?

Attēlas 2.3. Svarīgakais izvelētos kulinarijas progrāmmu

 

Ceturtais jautājums bija veltīts tam, lai uzzinātu, kas ir svarīgi izevletos kulinārijas progrāmmu. Ka ir redzāms attelā vairakums respondentu atbildēja kā svarīgākais ir recepti (41%) un programmās translācijas laiks (33%). Vār pieņemt kā skatītāji skatās kulinārijas programmas lai uzzinātu jaunus vai pilnveidotu jau zināmus receptus. Programmas translācijas laiks arī ir svarigais faktors izvelētos kulinarijas progrāmmu, jo skatitajam jabūt brīvam tajā laikā periodā.

5. Kāda ir jūsu attieksme prēt "Sirmā ēdienkartē" raidījumu?

Attēls 2.4. Viriešu un seviešu attieksme pret progrāmmu Sirmā ēdienkartē

 

Kā  redzāms attēlā lielāka televīzijas skatītāju viriešu daļa (42%) attiecas pozitīvi prēt izklaides kulinārijas programmu Sirmā ēdienkartē- kas apstiprīna darba hipotēzes daļu. Kā redzāms attēlā lielāka televīzijas skatītāju seviešu daļa (52%) attiecas drizāk negatīvi prēt izklaides kulinārijas programmu Sirmā ēdienkartē- kas apstiprīna darba hipotēzes daļu.

 

6. Kāda ir jūsu attieksme prēt „Garšu laboratorija” raidījumu?

Attēls 2.5. Vīriešu un seviešu attieksme prēt progrāmmu Garšu laboratorija

 

Kā  redzāms attēlā lielāka televīzijas skatītāju viriešu daļa (40%) attiecas drizāk negatīvi prēt izklaides kulinārijas programmu Garšu laboratorija- kas apstiprīna darba hipotēzes daļu.

  Kā redzāms attēlā lielāka televīzijas skatītāju seviešu daļa (44%) attiecas pozitīvi prēt izklaides kulinārijas programmu Garšu laboratorija- kas apstiprīna darba hipotēzes daļu.

Atbildes uz šiem jautajumiem dod iespēju deļēji apstiprināt darba hipotēzi: Vīriešu un sieviešu dzimuma, skatitāju attieksme pret Latviešu kulinārijās raidījumiem ir absolūti dažāda: vīrieši attiecās negatīvi ,bet sievietes pozitīvi pret raidījumu Garšu laboratorija, un savukārt vīrieši attiecās pozitīvi ,bet sievietes negatīvi pret raidījumu Sirmā ēdienkartē.

 

7. Kāds raidījums Jums vairāk patīk?

 

Attēls 2.6. Vīriešu un seviešu attieksme pret kulinarijas progrāmmam

 

Atbildes uz šiem jautajumiem dod mums iespēju apgalvot kā vīriešiem vairāk patīk Sirmā edienkartē, un sevietēm Garšu laboratorija. Tas arī daļēji apstiprina darba hipotēzi.

 

8. Lūdzu, izvēlieties vienu no atbilžu variantiem katram jautājumam:

Sirmā ēdienkartē

Vai Jūs esat apmierināts ar raidījuma apjomu?

Vai Jūs eat apmierināti ar raidījuma vadītāju?

Vai Jūs esat apmierināti ar izklaidejošo elementu raidijumā?

Vai Jūs esat apmierināts ar parraides laiku?

Vai Jūs esat apmierināts ar programmas kvalitāti?

Vai us uzskatat receptus par lietderīgiem?

Vai Jūs kadreiz lietojāt receptus no raidijuma?

Attēls 2.7. Vīriešu un seviešu apmierinatība ar prorrammu Sirmā ēdienkartē

 

Kā  redzāms attēlā lielāka televīzijas skatītāju vīriešu daļa(34) atzimēja kā viņi ir apmierināti ar iekšējo elementu un lielāka televizijas skatītāju seviešu daļa(21) kadreiz lietoja receptus no raidijumā Sirmā ēdienkartē. Tas varētu būt tapēc kā sievietes gatavo edienus biežāk nekā vīrieši.

 

9. Lūdzu, izvēlieties vienu no atbilžu variantiem katram jautājumam:

Garšu laboratorija

Vai Jūs esat apmierināts ar raidījuma apjomu?

Vai Jūs eat apmierināti ar raidījuma vadītāju?

Vai Jūs esat apmierināti ar izkaidejošo elementu raidijumā?

Vai Jūs esat apmierināts ar parraides laiku?

Vai Jūs esat apmierināts ar programmas kvalitāti?

Vai us uzskatat receptus par lietderīgiem?

Vai Jūs kadreiz lietojāt receptus no raidijuma?